Ваш браузер устарел. Рекомендуем обновить его до последней версии.

RĪGAS TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS ŠĶĪRĒJTIESA


REGLAMENTS


1.nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI


1. pants. Rīgas tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesa.

1.1. Rīgas tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – Šķīrējtiesa; nosaukuma tulkojumi: angļu valodā - “Riga trade and industry arbitrage”; krievu valodā - “Рижский торговый и промышленный третейский суд”) ir pastāvīga šķīrējtiesa un ir izveidota, lai nodrošinātu Šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu.
1.2.Rīgas tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesas dibinātājs ir Biedrība „TAUTAS SPORTS”, reģ.Nr. 40008211470.
1.3. Rīgas tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesas mājaslapas adrese ir http://www.rtrs.lv/.

2. pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi.

Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
9) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.


3. pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās un materiālo tiesību normas.

(1) Šķīrējtiesa izšķir strīdu, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, ko ir pieņēmusi Latvijas Republikas Saeima, noteiktām procesuālām normām un šo reglamentu.
(2) Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām vai darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl šāda vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25. panta noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav bijis vai Šķīrējtiesa šādu vienošanos atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamās materiālo tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.

 

2.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS


4. pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses, forma un spēks.

(1) Šķīrējtiesas līgums ir Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.
(2) Puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties.
(3) Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
(4) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā Šķīrējtiesu likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
(5) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
(6) Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par:
1) pastāvīgo šķīrējtiesu vai ad hoc šķīrējtiesu;
2) šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) šķīrējtiesas procesa valodu;
4) šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, ievērojot Šķīrējtiesu likuma 29.panta noteikumus;
5) šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību;
6) citiem jautājumiem, ko puses uzskata par svarīgiem.
(7) Šķīrējtiesas līgumā puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, Šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(8) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Rīgas tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesā, un ja otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
(9) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktā kārtībā Šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
(10) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
(11) Šķīrējtiesa rekomendē personām, kuras, slēdzot šķīrējtiesas līgumu, ir vienojušās izšķirt esošos vai iespējamos strīdus Rīgas tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesā, izmantot šķīrējtiesas klauzulu, kas pievienota kā 4.pielikums šim reglamentam. Taču šī prasība nav obligāta un šķīrējtiesa atzīs arī jebkuru citu šķīrējtiesas klauzulu, kas atbildīs šī punkta prasībām.
(12) Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
(13) Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.


5. pants. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums.

Ja Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 19. un 25. pantu.

 

3. nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA


6. pants. Strīda pakļautības noteikšana.

(1) Šķīrējtiesas sastāvs lemj par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, tajā skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
(2) Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.

7. pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas.

Iespējamais prasītājs var lūgt tiesu pēc iespējamā atbildētāja vai viņa mantas atrašanās vietas nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai Šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Pieteikums par prasības nodrošināšanu un lūgums par prasības nodrošinājuma grozīšanu tiesai nav uzskatāms par Šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis strīda izskatīšanai Šķīrējtiesā.


4.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESNEŠI


9. pants. Šķīrējtiesnesis.

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši Šķīrējtiesas līguma, Šķīrējtiesu likuma un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
(2) Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir persona, kas iekļauts šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā, kas norādīts šī reglamenta pielikumā Nr.1.
(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15. panta minētie ierobežojumi.
(3) Šķīrējtiesnesis nepārstāv pusi, kura to iecēlusi. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

10. pants. Šķīrējtiesnešu skaits.

(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesā lietu izskata trīs šķīrējtiesneši.
(2) Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

11. pants. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtība.

Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar Šķīrējtiesas reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta (Pielikums Nr.1), ievērojot pušu līdztiesību.

12. pants. Viena šķīrējtiesneša iecelšanas kārtība.

(1) Ja puses Šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās, ka strīdu izšķirs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušas par konkrētu šķīrējtiesnesi, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot pusēm paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, piedāvā tām vienoties par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi un nosaka termiņu šādas vienošanās panākšanai.
(2) Ja noteiktajā termiņā Šķīrējtiesā nav saņemts dokuments, kas apliecina pušu vienošanos par konkrēta šķīrējtiesneša iecelšanu, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.
(3) Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras.

13. pants. Trīs šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtība.

(1) Ja puses Šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās iecelt trīs šķīrējtiesnešus vai puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, iesniedzot prasību, prasītājam jānorāda tā ieceltais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā tam no savas puses iecelt šķīrējtiesnesi.
(2) Ja kāda no pusēm Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.
(3) Divi pušu ieceltie šķīrējtiesneši ieceļ šķīrējtiesnesi, kurš ir Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
(4) Ja divi pušu ieceltie šķīrējtiesneši 3 (trīs) dienu laikā nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

14. pants. Piecu un vairāk šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtība.

(1) Ja puses ir vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā ieceļ vienādu pāra skaitu šķīrējtiesnešu, kuri ieceļ Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.
(2) Ja kāda no pusēm noteiktajā termiņā nav rakstiski paziņojusi savu izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidijs.
(3) Ja pušu ieceltie šķīrējtiesneši 3 (trīs) dienu laikā nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

15. pants. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtība lietās ar vairākiem atbildētājiem vai prasītājiem.
(1) Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, gan prasītājiem, gan atbildētājiem ir jāvienojas par šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu) iecelšanu šajā reglamentā noteiktā kārtībā.
(2) Ja šāda vienošanās šķīrējtiesas noteiktā termiņā netiek panākta, šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus) ieceļ šķīrējtiesas prezidijs.



16. pants. Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas kārtība.

Izveidoto Šķīrējtiesas sastāvu apstiprina Šķīrējtiesas prezidijs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot Šķīrējtiesas sastāvu, Šķīrējtiesas prezidijs pārbauda, vai, izveidojot Šķīrējtiesas sastāvu, ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šā reglamenta prasības. Gadījumā, ja šķīrējtiesas prezidijs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās vai šķīrējtiesas reglamenta prasībām, prezidijs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots no jauna reglamentā noteiktajā kartībā, novēršot pieļautos pārkāpumus vai trūkumus. Šķīrējtiesas prezidija lēmums atteikt apstiprināt šķīrējtiesas sastāvu ir galīgs un nav pārsūdzams vai apstrīdams.

17. pants. Šķīrējtiesneša atcelšana .

Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

18. pants. Šķīrējtiesneša noraidīšanas pamati.

(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kas var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz Šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kas izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās, neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies, tikai tad, ja noraidīšanas pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

19. pants. Šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtība .

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
(2) Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no Šķīrējtiesu likuma 17. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
(3) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidīšanu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
(4) Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ līgumā vai šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā.

20. pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtība.

(1) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2) ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
3) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
4) ar šķīrējtiesneša nāvi;
5) ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par 1 (viens) mēnesi prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ;
6) ja uz šķīrējtiesnesi ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;
(2) Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību. Ja puses par to nav vienojušās un civiltiesisko strīdu izskata pastāvīgā šķīrējtiesa, piemērojami pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta noteikumi.
(3) Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesu likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā

21. pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas kārtība.

(1) Ja Šķīrējtiesas prezidijs nolemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts šajā reglamentā noteiktā kārtībā.
(2) Ja tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, vai gadījumā, kad tiek iecelts jauns Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izšķiršana tiek uzsākta no jauna. Citos gadījumos jautājumu par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs, uzklausot pušu viedokli.
(3) Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

5.nodaļa
STRĪDA IZŠĶIRŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ


22. pants. Konfidencialitāte.

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Pienākums ievērot konfidencialitāti atteicas kā uz Šķīrējtiesas sastāvu, tā Šķīrējtiesas darbiniekiem.
(2) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var piedalīties Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
(3) Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.

23. pants. Pušu līdztiesība un sacīkste.

Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības paust savu viedokli, iesniegt pierādījumus, aizstāvēt savas tiesības un iepazīties ar Šķīrējtiesas lietu.

24. pants. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana.

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt Šķīrējtiesas procesa kārtību.
(2) Šķīrējtiesas process notiek saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, ciktāl to pieļauj pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments.

25. pants. Korespondence.

(1) Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa, ja tas noteikts šķīrējtiesas reglamentā, otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
(2) Korespondence fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.
(3) Ja Šķīrējtiesas procesa laikā kāds no strīda dalībniekiem maina savu adresi, viņam ir pienākums nekavējoties paziņot Šķīrējtiesai savu jauno adresi.
(4) Ja korespondenci piegādā pret parakstu adresātam/adresāta pārstāvim personīgi, bet saņēmējs atsakās parakstīties, piegādātājs par to sastāda attiecīgu rakstisku ziņojumu.
(5) Korespondence ir uzskatāma par saņemtu izsniegšanas dienā, ja tā ir piegādāta un izsniegta adresātam personīgi. Ja tā ir nosūtīta ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tā saņemta septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tā nosūtīta elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tā saņemta divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas..
(6) Korespondenci elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

26. pants. Termiņi.

(1) Termiņi, kas saistīti ar korespondences nogādāšanu, sāk tecēt nākamajā dienā pēc korespondences saņemšanas. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena, bet ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
(2) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt līdz termiņa pēdējās dienas pulksten divdesmit četriem. Procesuālo darbību, kura izpildāma Šķīrējtiesā, var izpildīt līdz Šķīrējtiesas darba dienas beigām.
(3) Šķīrējtiesa var pati pēc saviem ieskatiem noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot šā reglamenta noteikumus. Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību nosaka saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu.
(4) Pēc puses pamatota lūguma Šķīrējtiesa, ja tā uzskata to par lietderīgu, var lemt par termiņu pagarināšanu vai atjaunošanu.

27. pants. Strīda izšķiršanas vieta.

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka Šķīrējtiesas sastāvs.
(2) Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentu vai pārbaudītu tos, Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu.
(3) Ja puses vienojas par Šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, apmaksājot tos līdz Šķīrējtiesas sēdei.
(4) Ja strīda izšķiršanas vieta ir Rīgā, bet kāda no pusēm ir iecēlusi šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, tad šī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz puse, kas šķīrējtiesnesi ir iecēlusi.

28. pants. Šķīrējtiesas valoda.

(1) Šķīrējtiesas process notiek latviešu valodā, ja vien puses nav vienojušās par citu Šķīrējtiesas procesa valodu.
(2) Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru Šķīrējtiesas sastāvs, kāds no šķīrējtiesnešiem vai procesa dalībniekiem nepārvalda pietiekami labi, Šķīrējtiesa pieaicina tulku, kura darbu apmaksā puses vienādās daļās.
(3) Ja process notiek latviešu valodā, bet:
1) kāda puse/tās pārstāvis to nepārvalda pietiekami labi, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā attiecīgā puse;
2) eksperts to nepārvalda pietiekami labi, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas to pieaicinājusi;
3) šķīrējtiesnesis to nepārvalda pietiekami labi, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas iecēlusi šo šķīrējtiesnesi;
4) tulks tiek pieaicināts ar šķīrējtiesas lēmumu pēc tam, kad ir saņemts izvēlētā tulka rakstveida apliecinājums tulka pienākumu veikšanai un saņemts apstiprinājums tulka pakalpojumu apmaksai;
(4) Šķīrējtiesa pieprasa no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek šķīrējtiesas process.

29. pants. Pušu pārstāvība .

(1) Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.
(2) Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
(3) Puses Šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

30. pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi, izdevumu atlīdzināšana un apmaksas kārtība.

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa, atlīdzība par sekretāra, tulka vai tulkošanas biroja, eksperta pakalpojumiem, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumiem un šķīrējtiesneša honorāra. Šķīrējtiesas izdevumu un šķīrējtiesneša honorāra apmērs norādīts šī reglamenta pielikumā nr.2.
(2) Šķīrējtiesas izdevumu apmērs ar Šķīrējtiesas prezidija lēmumu var tikt palielināts, ņemot vērā strīda sarežģītību un jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.
(3) Prasītājs samaksā Šķīrējtiesas tiesvedības maksu un šķīrējtiesneša honorāru līdz prasības iesniegšanai Šķīrējtiesā. Puses var palielināt savu prasījumu summas strīda izskatīšanas laikā, attiecīgi papildus samaksājot tiesvedības maksu.
(4) Sekretārs, tulks un eksperts Šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse ir samaksājusi Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atlīdzība netiek samaksāta, Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par tiesvedības apturēšanu vai izbeigšanu, ja strīdu nevar izšķirt, nepieaicinot minētās personas.
(5) Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
(6) Taisot nolēmumu, Šķīrējtiesa lemj par Šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību (līdz 10 % no apmierinātās vai noraidītās prasības summas, ja Šķīrējtiesa atzīs tādu izdevumu summu par saprātīgu) sadalījumu starp pusēm. Ja prasījumam nav mantisks raksturs, atlīdzināmo izdevumu apmēru par juridisko palīdzību nosaka Šķīrējtiesa.
(7) Puses var vienoties par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
(8) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos Šķīrējtiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, Šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta. Šķīrējtiesa, ņemot vērā lietas apstākļus, var lemt par citu Šķīrējtiesas izdevumu sadalījumu starp pusēm.
(9) Ja Šķīrējtiesas lieta izbeigta sakarā ar pušu starpā noslēgtu izlīgumu un puses nav vienojušās par Šķīrējtiesas izdevumu sadalījumu, par to lemj Šķīrējtiesa.
(10) Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, Šķīrējtiesas prezidijs var lemt par samaksāto Šķīrējtiesas izdevumu pilnīgu vai daļēju atmaksu. Ja prasītājs samazina prasījuma apmēru vai atsauc prasību pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas, Šķīrējtiesas izdevumi netiek atmaksāti.

31. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.

(1) Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
(2) Prasības pieteikumu rakstveidā iesniedz Šķīrējtiesas sekretariātā vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.

32. pants. Prasības pieteikuma iesniegšana.

(1) Prasības pieteikumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
(2) Prasība pieteikumam pievieno:
1) pušu vienošanos par Šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu, kura sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu kopijas tādā skaitā, cik lietā ir dalībnieku bez prasītāja.
(3) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šā reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma kopiju, piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot iebildumus apstiprinošus dokumentus, un norādīt viņa izvēlēto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus), ja puses vienojušās, ka strīdu izšķirs trīs (vai vairāk) šķīrējtiesneši.
(4) Ja prasības pieteikums neatbilst šā reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju un dod viņam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākas virzības. Ja Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikumu atdod iesniedzējam bez izskatīšanas.

33. pants. Atsauksme uz prasību.

(1) Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
Atsauksmē atbildētājs norāda:
- vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
- savus iebildumus pret prasību;
- apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
- lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
- citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;
- no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus);
- savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
(2) Ņemot vērā atbildētāja atrašanās vietu un strīda sarežģītību, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par 30 (trīsdesmit) dienām.
(3) Šajā pantā minēto termiņu tecējums sākas:
1) nākošajā dienā pēc Šķīrējtiesas priekšsēdētāja paziņojuma nosūtīšanas, ja tas nosūtīts Latvijas Republikas robežās vai nodots personīgi;
2) ceturtajā dienā pēc Šķīrējtiesas priekšsēdētāja paziņojuma nosūtīšanas, ja tas nosūtīts ārpus Latvijas Republikas robežām.

34. pants. Pretprasība.

(1) Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts šķīrējtiesas līgumā. Ja puses ir vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem
(2) Termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai, atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets ietverts Šķīrējtiesas līgumā.
(3) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši šī reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(4) Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
(5) Par termiņa atjaunošanu un pagarināšanu, pirms šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, izlemj šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, bet pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas – šķīrējtiesas sastāvs, kurš var atjaunot nokavēto termiņu, bet ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienas no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis prasības pieteikumu. Šķīrējtiesa ir tiesīga šo termiņu pagarināt, bet ne vairāk par 30 (trīsdesmit) dienām.
(6) Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
(7) Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
(8) Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja lēmumu par atteikšanos atjaunot termiņu pretprasības iesniegšanai, 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt šķīrējtiesas prezidijam, kuras lēmums ir galīgs.

35. pants. Prasības grozīšana un papildināšana.

(1) Puse var grozīt, papildināt prasību, pretprasību Šķīrējtiesas līguma robežās līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana. Ja grozot, papildinot prasību, pretprasību tiek palielināts prasījumu apmērs, papildus jāsamaksā attiecīgie Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
(2) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi.

36. pants. Strīda izšķiršana Šķīrējtiesā.

(1) Šķīrējtiesas sastāvs izskata strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo Šķīrējtiesai līdz noteiktajam Šķīrējtiesas sēdes laikam.
(2) Pēc tam, kad no atbildētāja saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts Šķīrējtiesas sastāvs, Šķīrējtiesas sastāvs nosaka Šķīrējtiesas sēdes laiku.
(3) Par sēdes dienu Šķīrējtiesa paziņo pusēm. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
(4) Ievērojot pušu noslēgto Šķīrējtiesas līgumu, Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai, lai izšķirtu strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
(5) Nepieciešamības gadījumā, ja Šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā Šķīrējtiesas sēdē, Šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt, neizspriežot lietu pēc būtības.
(6) Ja Šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, Šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem nosaka citu Šķīrējtiesas sēdes dienu, kurā atkārtoti noklausās pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus un pārbauda papildus pierādījumus vai turpina strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
(7) Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu. Šķīrējtiesa atjauno tiesvedību ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

37. pants. Sekas, ja puse nepiedalās Šķīrējtiesas procesā.

(1) Ja atbildētājs neiesniedz Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
(2) Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu procesa sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja Šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz Šķīrējtiesas rīcībā esošiem pierādījumiem.
(3) Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus, Šķīrējtiesa izšķir strīdu, pamatojoties uz Šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

38. pants. Pierādījumi.

(1) Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
(2) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai norakstu veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, Šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
(4) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.
(5) Pušu paskaidrojumi par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem tikai tad, ja tos apstiprina citi Šķīrējtiesas pārbaudīti pierādījumi.
(6) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

39. pants. Protokols.

(1) Ja puse vēlas, lai Šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai ne vēlāk kā piecas dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes dienas jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības samaksu par sekretāra pakalpojumiem atbilstoši reglamenta pielikumam nr.2.
(2) Šķīrējtiesas protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sekretāru var noraidīt uz šajā reglamentā paredzētajiem šķīrējtiesneša noraidīšanas pamatiem un šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.
(3) Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus pret protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesa.

40. pants. Ekspertīze.

(1) Jebkura puse var lūgt Šķīrējtiesas sastāvam noteikt ekspertīzi vai uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses Šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās citādi.
(2) Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai uzaicināti eksperti, līdz Šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot jautājumus, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai uzaicināt ekspertus, un pievienojot iesniegumam pierādījumus par atlīdzības samaksu par eksperta pakalpojumiem atbilstoši reglamenta pielikumam nr.2.
(3) Ekspertu izrauga puses savstarpēji vienojoties. Ja pierādījumi par šādu vienošanos nav iesniegti Šķīrējtiesā noteiktā termiņā, ekspertu izraugās Šķīrējtiesa.
(4) Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu un ir samaksāta atlīdzība par eksperta pakalpojumiem, tā pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu uzaicināšanu.
(5) Pusēm jāsniedz ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.
(6) Pēc eksperta atzinuma saņemšanas Šķīrējtiesā puses ir tiesīgas iepazīties ar to, dokumentiem, uz kuriem eksperts atsaucies, un rakstveidā izteikt savu viedokli par eksperta atzinumu.
(7) Pēc puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts uz Šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.

41. pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai.
(2) Prasījuma cesija ir pamats Šķīrējtiesas procesa izbeigšanai ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

42. pants. Tiesības uz iebildumiem.

(1) Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šajā reglamentā vai Šķīrējtiesas līgumā, tai ir tiesības nekavējoties, tiklīdz tai kļuvis zināms šis pārkāpums, iesniegt Šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveida iebildumus.
(2) Par šādu iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst Šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms tiek turpināts process.
(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.


6.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI


43. pants. Nolēmumu pieņemšana Šķīrējtiesā. To izpilde.

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
(3) Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā, un tos paraksta šķīrējtiesneši. Ja Šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumus paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, Šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.
(5) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.
(6) Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kuru apliecina Šķīrējtiesas prezidija loceklis ar savu parakstu un Šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim pret parakstu vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.
(7) Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs.
(8) Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā.
(9) Ja Šķīrējtiesas nolēmumā nav noteikts termiņš tā labprātīgai izpildei, Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms nekavējoties.
(10) Šķīrējtiesas nolēmums, kas izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.
(11) Šķīrējtiesas nolēmums, kas izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

44. pants. Izlīgums.

(1) Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā.
(2) Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
(3) Ja Šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, Šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz.
(4) Ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
(5) Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.


45. pants. Šķīrējtiesas spriedums.

(1) Šķīrējtiesas spriedumā norāda:
1) Šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
3) ziņas par pusēm;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un Šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) Šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm;
12) labprātīgas sprieduma izpildes termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.
(2) Šķīrējtiesas spriedumu pasludina pēc tā pieņemšanas. Sarežģītās lietās Šķīrējtiesa var pasludināt tikai sprieduma rezultatīvo daļu.
(3) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm. Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesas sprieduma norakstu pusēm nosūta triju darbdienu laikā.

46. pants. Sprieduma kļūdu izlabošana. Sprieduma izskaidrošana. Papildspriedums.

(1) Puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt Šķīrējtiesas sastāvu:
1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas Šķīrējtiesas sastāvs var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
3) 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildspriedumu, ja spriedumā nav izlemts jautājums par kādu līdz sprieduma pieņemšanai iesniegto prasību. Ja Šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, šo lūgumu izlemj, taisot papildspriedumu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, izlemjot minētos jautājumus.
(3) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu.
(4) Izlabotais spriedums, sprieduma izskaidrojums vai papildspriedums nekavējoties pēc tā pieņemšanas ir nosūtāms pusēm.
(5) Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.

47. pants. Šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanas kārtība.

(1) Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 dienām.
(2) Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
(3) Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, vai arī lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

48. pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana.

(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3) Šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka Šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, lēmumu par Šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem Šķīrējtiesas prezidijs.
(3) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
(4) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī panta pirmās daļas 3., 4. vai 5.punktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

49. pants. Procesa dokumentu glabāšana.

(1) Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 (desmit) gadus pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.
(2) Minētie arhīva dokumenti ir pieejami tikai pusēm un valsts pilnvarotām amatpersonām.
(3) Ja pastāvīgā šķīrējtiesa izbeidz savu darbību, tās dibinātājs nodod šķīrējtiesas procesu dokumentus glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Izdevumus par šķīrējtiesas procesu dokumentu glabāšanu sedz pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs.

 

APSTIPRINĀTS ar
Biedrības „TAUTAS SPORTS”
22.02.2017. Valdes lēmumu Nr. 01/02/2017

 

Valdis Bišers _(paraksts)_________________

 

Līga Veismane _(paraksts)_______________